Profesionāla dziļurbuma akas ierīkošana ziemas periodā

Vai dziļurbumu var ierīkot ziemā?

Jā – un ļoti bieži tieši ziemas periods ir tas brīdis, kad urbšanas darbi norit visprognozējamāk. Latvijā lielākais “pretarguments” parasti ir sals, tomēr praksē urbšanas iekārtai sasalusi virskārta nav šķērslis, ja vien objekts ir saprātīgi sagatavots un pēc urbuma izbūves tiek sakārtota galva un pievadi. Ziemā mēs vienkārši vairāk domājam par piebraukšanu, par drošu darba zonu un par to, lai neviens posms nepaliek “pusratā” līdz pavasarim.

Daudziem klientiem patīk arī tīri sadzīvisks ieguvums: sasalusi zeme bieži ir cietāka, tāpēc smagā tehnika mazāk atstāj rises un neizbrauc pagalmu par dubļu poligonu. Ja teritorijā jau ir bruģis, zāliens vai gatava piebrauktuve, ziemā tos ir vieglāk pasargāt, izmantojot segumus un pareizi plānojot tehnikas kustību. Ja māja vēl ir procesā, ziemas urbšana ir labs brīdis, lai “aizvērtu” ūdens jautājumu un pavasarī netraucētu būvdarbus ar papildu tehnikas iebraukšanām.

Kas ziemā ir vieglāk, bet kas – jāparedz iepriekš?

Vieglāk: stabilāka grunts virskārta, mazāk dubļu, vienkāršāk noturēt tehniku vienā vietā.
Jāparedz: piebraucamā ceļa tīrīšana no sniega, darba zonas apgaismojums, ūdens novadīšana skalošanas laikā, kā arī risinājums, lai pievadi un urbuma galva pēc tam nesasaltu.

Objekta sagatavošana: 3 lietas, kas izšķir visu

Lai urbšana ziemā noritētu raiti, lielākoties pietiek ar trīs vienkāršām lietām. Pirmā – skaidrs piebraucamais ceļš. Otrā – vieta, kur tehniku droši novietot (ne uz mīksta uzbēruma, ne virs komunikācijām). Trešā – saprotams plāns, kur pēc tam ies mājas pievads un kur atradīsies urbuma galva.

Piebraukšana un darba laukums

Urbšanas agregātam vajag vietu, kur apstāties un izlikt atbalstus. Ja sniegs ir tikko uzsnidzis, parasti pietiek ar notīrītu joslu, bet, ja ir uzputināts vai ir plāna atkala, ir vērts nobērt smiltis, lai tehnika neizslīd. Mēs vienmēr skatāmies arī augšā: zari, vadi, jumta pārkares – urbšanas mastam vajag augstumu.

Vietas izvēle un attālumi

Dziļurbums nav “skaists objekts”, ko gribas centrā pie terases, tomēr tas arī nav kaut kas, ko var ielikt “kaut kur aiz žoga”. Praktiski ir izvēlēties vietu, kur ir ērti piekļūt apkopei, kur netraucē sniega tīrīšanai un kur pievadu var ievilkt ar minimālu rakšanas apjomu. Ja īpašumā ir septiķis, infiltrācijas lauks vai drenāžas sistēmas, vietu izvēlamies tā, lai šie mezgli netraucētu viens otram.

Kā izvēlamies urbuma vietu: ģeoloģija, ērtums un nākotnes plāni

Ja skatās no malas, urbuma vieta šķiet vienkārša – “tur, kur netraucē”. Taču labā vieta ir kompromiss starp ģeoloģiju un ikdienas ērtību. Pierīgā bieži ir situācija, kad zem virskārtas mainās smilts, māls un grants, un tas ietekmē gan urbšanas gaitu, gan to, kā urbums “uzvedas” ilgtermiņā. Tāpēc pirms darbu sākuma mēs vērtējam ne tikai pagalma plānojumu, bet arī apkārtējo apbūvi un reljefu.

No praktiskā viedokļa svarīgi ir domāt uz priekšu: kur būs siltinātais pievads, kur nākotnē varētu parādīties piebūve, terase, bruģis vai žogs. Urbuma vietu ir daudz vieglāk izvēlēties tagad, nekā pēc tam pielāgot visu teritoriju vienam “nejaušam” punktam.

Ko ņemam vērā, izvēloties vietu

• Ērta apkope: lai pie urbuma galvas var piekļūt arī pēc gadiem, nevis tikai pirmajā dienā.

• Drošība pret virszemes noteci: vieta, kur neveidojas peļķes un kur kūstošais sniegs nepiesūcina apkārtni.

• Minimāls rakšanas apjoms: jo īsāks un vienkāršāks pievads, jo mazāk savienojumu un risku.

• Attālums no potenciāliem piesārņojuma avotiem: izvairāmies no risinājumiem, kur urbums ir pārāk tuvu vietām, kas var ietekmēt virszemes slāņus.

Ziemas darbi un drošība: ko mēs vienmēr pārbaudām

Ziemā risks reti ir “urbšanā”. Risks parasti ir apkārt: apledojums, nepietiekams apgaismojums, nepārskatāma teritorija, slidenas ieejas vai šaura piebrauktuve. Tāpēc mēs vienmēr vienojamies par drošu darba zonu un skaidriem noteikumiem – īpaši, ja objektā dzīvo ģimene vai notiek citi darbi. Praktiski tas nozīmē: bērniem un mājdzīvniekiem nav ko darīt tehnikas tuvumā, un auto netiek atstāti vietā, kur vajadzīgs manevrs.

Mēs pārbaudām arī “klusos” riskus: kur ir pazemes kabeļi, komunikācijas, drenāžas caurules. Ja klientam ir shēmas vai fotogrāfijas no būvniecības, tas vienmēr palīdz. Ja nav – risinām ar saprātīgu piesardzību un izvēlamies vietu, kas dod rezervi.

Kā notiek dziļurbuma ierīkošana ziemas periodā

Ziemā tehnoloģija būtiski nemainās – mainās disciplīna: visu, kas siltajā laikā var “pagaidīt līdz rītam”, aukstumā labāk pabeigt uzreiz. Zemāk ir tipiska darbu secība, kādu izmantojam privātmājās Pierīgā un citos Latvijas reģionos.

1) Urbšana līdz ūdensnesošajam slānim

Urbšanas laikā sekojam līdzi iežu sastāvam un dziļumiem – tas palīdz saprast, kurā brīdī sasniedzam stabilu ūdensnesošo slāni. Ziemā svarīgi nepazaudēt darba tempu, jo sasaluma apstākļos virszemes posmos vairāk jākontrolē tehniskie sīkumi.

2) Apvalkcauruļu ielikšana un urbuma stabilizēšana

Lai urbums kalpotu gadiem, tam jābūt mehāniski stabilam. Izšķiroša ir pareiza apvalkcauruļu izvēle un montāža. Mēs skatāmies, lai savienojumi ir hermētiski un lai virszemes piesārņojums (lietus ūdens, kūstošais sniegs) nevarētu iekļūt urbumā pa spraugām.

3) Urbuma attīstīšana: skalošana un sūknēšana

Pēc izbūves urbumu “attīsta” – izskalo sīkās daļiņas, līdz ūdens kļūst dzidrs un plūsma stabila. Ziemā šo posmu organizējam tā, lai izsūknētais ūdens netek tur, kur tas pēc stundas pārvērtīsies ledū. Parasti vienojamies par drošu novadīšanas vietu.

4) Aprīkošana un pieslēgums

Ja nepieciešams, urbumu uzreiz aprīkojam ar sūkni, automātiku un hidroforu, vai arī sagatavojam tā, lai aprīkošana notiek nākamajā etapā (piemēram, kad mājā jau ir stabila temperatūra). Ziemā īpaši svarīgi ir, lai pagaidu risinājums ir drošs pret sasalšanu.

Sals, sniegs un atkušņi: kā tie ietekmē kvalitāti

Latvijas ziemas nav vienādas: vienu nedēļu ir -15°C un “kā betons”, nākamo – atkusnis un slapjdraņķis. Urbšanas kvalitātei tas netraucē, ja tiek ievēroti divi principi: ūdens nekur nepaliek stāvēt, un mezgli, kas var sasalt, tiek siltināti vai atstāti korektā pagaidu stāvoklī līdz pieslēgšanai.

Sasalusi virskārta nav problēma – problēma ir ūdens uz virsmas

Urbšanas iekārta strādā dziļumā, tāpēc sals virspusē ir vairāk loģistikas, nevis tehnoloģijas jautājums. Toties, ja skalošanas ūdens vai kūstošais sniegs paliek pagalmā, tas ātri pārvēršas slidotavā. Tāpēc vienmēr plānojam, kur ūdens ies.

Vai ziemā ir lielāks risks “saķert” smiltis?

Parasti nē. Smilšu vai māla piejaukums ūdenī visbiežāk ir saistīts ar urbuma attīstīšanas posmu un filtra zonas sakārtošanu, nevis ar gadalaiku. Ja urbums ir pareizi izbūvēts un izskalots, ziemā iegūtais ūdens var būt tikpat dzidrs kā vasarā.

Urbuma galva un aizsardzība pret sasalšanu

Vieta, kur urbums “iznāk” virszemē, ziemā ir visjutīgākā. Tāpēc vienmēr iesakām domāt par gala risinājumu jau pirms urbšanas: vai būs kesons, adapteris, siltināta aka, vai arī galva būs pagaidu un vēlāk tiks pārbūvēta.

Kesons vai adapteris – ko izvēlēties?

Kesons ir kā neliela pazemes telpa, kas ļauj ērti izvietot savienojumus un bieži arī automātiku. Adapteris ir kompaktāks risinājums, kas ļauj pievadu izvest zem sasaluma līmeņa, saglabājot minimālu izbūvi virszemē. Abos gadījumos galvenais ir pareizs dziļums un hermētiskums.

Praktiski siltināšanas noteikumi

• Pievads uz māju tiek ieklāts zem sasaluma līmeņa vai papildus siltināts tur, kur tas nav iespējams.

• Urbuma galvai jābūt aizsargātai pret virszemes ūdeņu noteci – īpaši atkušņa laikā.

• Ja aprīkošana tiek atlikta, atstāj tikai to, kas ir droši: hermētisku noslēgumu un skaidru piekļuvi nākamajam etapam.

Ūdens kvalitāte un analīzes: ko dara gudrs saimnieks

Neatkarīgi no sezonas, pirmais pareizais solis pēc dziļurbuma ierīkošanas ir ūdens analīzes. Tās pasaka, vai nepieciešama atdzelžošana, mīkstināšana, vai pietiek ar mehānisku filtrāciju. Ziemā analīzes ir tikpat aktuālas, jo ūdens patēriņš bieži ir regulārs un stabils.

Ko parasti pārbauda?

Visbiežāk interesē dzelzs, mangāns, cietība, nitrāti, mikrobioloģija un kopējie rādītāji. Svarīgākais ir saprast, kāds filtrācijas risinājums ir piemērots tieši jūsu urbumam un patēriņam.

Aprīkošana ziemā: sūknis, hidrofors un automātika

Dziļurbums bez pareizas aprīkošanas ir kā labs auto bez riteņiem – potenciāls ir, bet braukt nevar. Ziemā aprīkošana prasa uzmanību divām lietām: telpa, kur atrodas hidrofora sistēma, un pievadu aizsardzība.

Kur izvietot hidroforu?

Ja mājā jau ir tehniskā telpa ar pozitīvu temperatūru, viss ir vienkārši. Ja māja vēl nav apkurināma, bieži izvēlas pagaidu risinājumu vai atliek aprīkošanu līdz brīdim, kad ir droša temperatūra.

Sīkumi, kas pēc tam ietaupa nervus

• Vārsti un savienojumi tiek izvietoti tā, lai tiem var piekļūt arī ziemā, kad apkārt ir sniegs.

• Elektroapgāde sūknim tiek plānota ar rezervi un drošu aizsardzību.

• Ja paredzēta dzeramā ūdens sistēma, jau sākumā ieplāno vietu filtriem.

Cena un termiņi: kas ietekmē izmaksas ziemas sezonā

Dziļurbuma izmaksas ietekmē ģeoloģija, dziļums, materiāli un aprīkojums. Ziemā dažreiz mainās loģistikas izmaksas (piemēram, sniega tīrīšana vai piebraucamā ceļa sagatavošana), bet bieži kopējā bilde ir līdzīga citām sezonām.

Galvenie faktori

• Dziļums un slāņi: cik ātri sasniedzam ūdensnesošo slāni un kādi ieži ir ceļā.

• Materiāli: apvalkcauruļu tips, savienojumi, urbuma galvas risinājums.

• Aprīkojums: sūknis, hidrofors, automātika, filtrācija.

• Objekta pieejamība: piebraukšana un ūdens novadīšana attīstīšanas laikā.

Pēcurbšanas darbi ziemā: kā nepalaist garām svarīgo

Pēc tam, kad urbums ir izveidots un attīstīts, sākas posms, kas ietekmē ikdienas komfortu: kā sakārtoti pievadi, kā noslēgta urbuma galva, kā ierīkota automatizācija un vai ir paredzēts filtrācijas risinājums. Ziemā bieži izvēlamies vienu no diviem scenārijiem: vai nu pabeidzam sistēmu līdz mājai, vai atstājam korektu, hermētisku pagaidu stāvokli, kas droši pārziemo līdz pavasarim.

Ko nozīmē “drošs pagaidu stāvoklis”?

Tas nozīmē, ka urbums ir noslēgts, apkārtne sakārtota, un ir skaidrs, kā nākamajā reizē turpināsim darbus. Pagaidu risinājums nav “kaut kā aiztaisīts” – tas ir izdarīts tā, lai virszemes ūdeņi neiekļūst urbumā un lai pieslēgšana vēlāk notiek bez pārsteigumiem.

Kļūdas, ko redzam visbiežāk – un kā no tām izvairīties

Visdārgākā kļūda parasti nav “nepareizs sūknis”. Visdārgākā kļūda ir nepareizi izbūvēta virszemes daļa, kas pēc tam rada sasalšanu, pieplūdi vai apgrūtinātu apkopi. Otrā biežākā kļūda ir atteikšanās no ūdens analīzēm. Trešā – mēģinājums visu salikt “pa lēto”, atstājot filtrāciju “kaut kad”.

Praktiski padomi

• Ieguldiet pareizā urbuma galvas risinājumā – tas pasargā visu sistēmu.

• Nelieciet savienojumus vietās, kur tiem nevar piekļūt (zem terases, zem pastāvīga bruģa, aiz žoga).

• Veiciet analīzes un izvēlieties filtrus pēc rādītājiem, nevis pēc “kā kaimiņam”.

• Ja ūdeni vajag būvniecībai, izrunājiet pagaidu risinājumu, lai pēc tam nav jāpārbūvē viss no jauna.

Biežāk uzdotie jautājumi par dziļurbumu ziemā

Vai var urbt, ja ir -10°C vai pat -20°C?

Parasti var. Svarīgākais ir drošība un pareiza darba organizācija: lai šļūtenes nepaliek pilnas ar ūdeni, lai mezgli tiek pasargāti un lai pēc darbu pabeigšanas urbums ir noslēgts.

Vai urbums ziemā var sasalt?

Pats urbums dziļumā nesasalst. Sasalt var virszemes posms – urbuma galva, sekla caurule vai neatbilstoši izbūvēts pievads. Tāpēc tik svarīgi ir pareizi izveidot galvu un pievadu dziļumu.

Vai ziemā ūdens līmenis ir zemāks?

Ūdens līmenis un debits ir saistīts ar konkrēto ūdensnesošo slāni, nevis ar to, vai ārā ir janvāris vai jūlijs. Var būt sezonālas svārstības, bet labi izbūvēts urbums nodrošina stabilu padevi arī ziemā.

Ko parāda šī galerija: darbi Baltezerā, Jūrmalā un Saulkrastos

Šajā galerijā redzami ziemas darbi dažādās Pierīgas un piejūras vietās. Baltezerā bieži sastopam apbūvētus īpašumus, kur svarīgi ir saudzēt teritoriju un tehniku novietot precīzi. Jūrmalā nereti jāņem vērā smilšainā grunts un piekļuve caur šaurākiem piebraucamajiem ceļiem. Saulkrastu pusē svarīga ir pareiza ūdens novadīšana, jo atkušņos virszemes ūdeņi var būt aktīvi.

Ziemas objekti labi parāda, ka kvalitāte nav atkarīga no gadalaika, bet no procesa. Ja ir skaidrs plāns, pareizi materiāli un rūpīga attīstīšana, rezultāts ir stabila ūdens padeve un urbums, kas kalpo ilgi.

Ja plānojat dziļurbumu – ko ieteiktu izdarīt jau šodien

Ātra čekliste pirms zvana

• Atzīmējiet aptuveno urbuma vietu un piebraukšanas maršrutu.

• Padomājiet, kur varētu iet pievads uz māju un kur būs tehniskā telpa.

• Ja īpašumā ir komunikācijas, sagatavojiet informāciju par to atrašanās vietu.

• Izdomājiet, vai ūdeni vajag uzreiz, vai var aprīkot vēlāk.

Pieteikums un konsultācija

Ja vēlaties saprast, vai jūsu objektā dziļurbums ziemas periodā būs izdevīgs un tehniski ērts, visdrošāk ir sākt ar īsu konsultāciju. Izrunāsim piebraukšanu, vietas izvēli, aptuveno dziļuma diapazonu un piemērotāko urbuma galvas risinājumu. Pieteikties var tiešsaistē sadaļā “Online pieteikums” vai zvanot pa tālruni +371 288 77 009. Ja interesē arī ūdens spice, varam salīdzināt abus variantus un ieteikt atbilstošāko jūsu gruntij un patēriņam.